Primārs sklerozējošs holangīts (PSH) ir cieši saistīts ar iekaisīgām zarnu slimībām (IZS). Lai gan saistība starp PSH un IZS ir vispāratzīta, saistības iemesls nav zināms. Uzskata, ka gan PSH, gan IZS ir sarežģīta ģenētiska slimība, ko izraisa ģenētisku un vides riska faktoru kombinācija. Pētījumi tieši par ģenētikas nozīmi PSH rāda, ka daži IZS ģenētiska riska lokusi ir arī saistīti ar PSH. Kļūst zināms vairāk par ģenētikas nozīmi PSH, tomēr joprojām maz ir zināms par iespējamiem vides faktoriem, kas to izraisa.

 

Pētījumi IZS jomā rāda, ka smēķēšanai un iepriekšējai apendektomijai ir aizsargājoša ietekme uz čūlaina kolīta (ČK) attīstīšanos. Ir arī pierādīts, ka PSH pacientu pirmās pakāpes radiniekiem ir paaugstināts PSH un ČK attīstīšanās risks. Līdz šim nav bijuši veikti lieli pētījumi par smēķēšanas ieraduma un apendektomijas ietekmi un PSH attīstības risku.

 

Šī pētījuma mērķis ir lielā PSH pacientu grupā izvērtēt iespējamus vides riska faktorus, kas izraisa PSH. Pētītie iespējamie riska faktori ir smēķēšanas ieradums, apendektomija anamnēzē, IZS un autoimūnas aknu slimības gadījumi ģimenes anamnēzē, kā arī ģeogrāfiskā izplatība.  Lai izvērtētu šos riska faktorus, šajā pētījumā iekļautos PSH pacientus salīdzināja gan ar pacientiem IZS ārstēšanas kontroles grupā, gan ar veselām personām attiecīgā kontroles grupā. Izmantojot šīs kontroles grupas, pētnieki varēja salīdzināt ekspozīcijas attiecībā uz riska faktoriem biežumu katrā grupā, un tādējādi noteikt saistību starp riska faktoru un slimību.

 

Pētāmās personas tika vervētas no projekta Epi PSH PBH, kas ir liels, uz plašu iedzīvotāju grupu balstīts kohortu pētījums par pacientiem, kuri cieš no PSH un primāru biliāru holangītu (PBH) Nīderlandē, un kas tika veikts no 2008. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim. Pētāmās personas tika aicinātas piedalīties pētījumā, sniegt informēto piekrišanu un aizpildīt 10 jautājumu anketu par smēķēšanas ieradumu, iepriekšēju apendektomiju un to, vai viņiem ir pirmās pakāpes radi, kuri cieš no IZS un/vai autoimūnu aknu slimību.

 

Kopumā 343 PSH pacienti piekrita piedalīties pētījumā un pilnībā aizpildīja anketu; no šiem pacientiem 164 cieta arī no ČK un 50 no Kronas slimības (KS). Kopumā 370 IZS pacienti un 232 veselas personas attiecīgā kontroles grupā piekrita piedalīties un pilnībā aizpildīja anketu. Demogrāfiskie dati rāda, ka PSH pacientu grupa šajā pētījumā raksturoja to plašu iedzīvotāju grupu Nīderlandē, kas cieta no PSH. Mediānais vecums bija 48 gadi un 48% pacientu bija vīrieši; IZS kontroles grupā 40% bija vīrieši un mediānais vecums ­– 43 gadi. Veselo personu kontroles grupā mediānais vecums bija 55 gadi un 46% bija vīrieši.

 

Pamatojoties uz konstatētu vienlaicīgu IZS, PSH pacientus iedalīja attiecīgā grupā – pacienti ar ČK, pacienti ar KS un pacienti, kuri vienlaikus necieta no IZS. Nevienam no IZS kontroles pacientiem nebija noteikta aknu slimības diagnoze, un visi kārtējo aknu pārbaužu rezultāti bija normālās robežvērtībās.

 

 

Lai diferencētu PSH attīstīšanās riska faktorus no IZS riska faktoriem, PSH pacienti un IZS kontroles grupas pacienti tika attiecīgi sapāroti, pamatojoties uz IZS veidu (vai nu ČK, vai KS), proti, pacienti, kas cieta no PSH un ČK, tika salīdzināti ar ČK kontroles grupas pacientiem, bet pacienti, kas cieta no PSH un KS, tika salīdzināti ar KS kontroles grupas pacientiem. PHS pacienti, kas necieta no IZS, tika analizēti atsevišķi un salīdzināti ar veselajām personām attiecīgā kontroles grupā.

 

Iespējamie PSH attīstīšanas riska faktori – dzimums, vecums, smēķēšanas ieradums, apendektomija (apendiksa ķirurģiskā izņemšana), IZS un autoimūnas aknu slimības gadījumi ģimenes anamnēzē – tika analizēti, salīdzinot relatīvos biežumus (cik bieži riska faktors parādījās PSH un IZS grupā salīdzinājumā ar IZS kontroles grupu, kā arī PSH grupā bez IZS salīdzinājumā ar veselo personu kontroles grupu).

 

Pētnieki lielos vilcienos sniedz šādus rezultātus.

 

Smēķēšana

Kopumā PSH grupā bija mazāk smēķētāju nekā veselo personu kontroles grupā. Līdzīga tendence vērota apakšgrupā ar pacientiem, kuri cieta no PSH bet ne no IZS, salīdzinājumā ar veselo personu kontroles grupu.

 

PSH un ČK pacientus salīdzinot ar ČK kontroles pacientiem, konstatēts, ka ČK pacienti biežāk bija smēķētāji salīdzinājumā ar PSH un ČK pacientiem. Līdzīgi rezultāti novēroti PSH un KS grupai un KS grupai. Smēķēšana bija nozīmīgi saistīta ar pazeminātu PSH attīstīšanās risku gan ČK, gan KS pacientiem.

 

Šis pētījums ir lielākais gadījumu kontroles pētījums, kurā rādīts, ka smēķēšanas ieradums ir neatkarīgi saistīts ar pazeminātu PSH attīstības risku, un pētījums atbilst iepriekšējiem pētījumiem. Pētnieki norāda, ka pētījums arī atbilst nesenajam pētījumam, ko veica Ītons (Eaton) u.c., kuri arī konstatēja, ka smēķēšana aizsargāja pret PSH attīstīšanos PSH un IZS pacientiem, bet ne PSH pacientiem, kuri necieta no IZS. Rezultāti varētu norādīt uz to, ka saistību starp smēķēšanu un PSH izraisa specifisks genotips un atbilstošs PSH un IZS fenotips.

 

Vēl nav zināms, kā smēķēšanas pamatā esošie mehānismi ietekmē PSH vai IZS attīstīšanos (patoģenēzi). Tabakā ir vairāk nekā 4000 ķimikāliju, no kurām visvairāk pētīts ir nikotīns. Nikotīns kairina īpašus receptorus centrālajā nervu sistēmā un citviet ķermenī, kas var izraisīt jutīgumu konkrētā pretiekaisuma ceļā, proti, holinerģiskā pretiekaisuma ceļā.

 

Lai gan smēķēšanas ietekme uz PSH progresēšanu nav pētīta, PBH pacientiem smēķēšana ir bijusi saistīta ar slimības vēlīnām fāzēm pārbaudes vai ārstēšanas laikā. Tas varētu norādīt uz to, ka, lai gan smēķēšana ir saistīta ar pazeminātu PSH attīstīšanās risku, tā varētu paātrināt slimības progresēšanu tiklīdz pastāv aknu fibroze.

 

 

Apendektomija

Apendektomijas biežums bija vienāds PSH pacientiem un veselām personām attiecīgā kontroles grupā, bet apendektomija bija veikta vairākiem PSH un ČK pacientiem nekā ČK kontroles pacientiem. Vairākos pētījumos konstatēts, ka apendektomijai ir aizsargājoša ietekme uz ČK attīstīšanos, un šī pētījuma rezultāti apstiprina tos rezultātus. Tomēr, netika konstatēta nekāda saistība starp apendektomiju un PSH attīstīšanos ­– šis saskan ar lielu četru pētījumu meta analīzi, kurā netika konstatēta saistība. Augstāks apendektomijas gadījumu biežums PSH un ČK grupā salīdzinājumā ar ČK grupu liecina, ka apendektomija var būt PSH attīstīšanās riska faktors ČK pacientiem.

 

Noskaidrot iemeslu, kāpēc apendektomija ietekmē ČK attīstīšanās risku, ir bijis pētniecības mērķis daudzus gadus. Liels pētījums, ko veica Andersons (Anderson) u.c., norāda uz to, ka visticamāk izturētais apendiksa iekaisums (iemesls, kāpēc to izņēma) izraisa aizsargājošo ietekmi, nevis apendiksa prombūtne pēc apendektomijas.

 

 

Ģimenes anamnēze

Desmit procentiem PSH un ČK pacientu un 17% ČK kontroles grupas pacientiem bija pirmās pakāpes ģimenes loceklis ar IZS, tomēr neatrada nekādu starpību starp PSH un KS pacientiem un KS kontroles grupas pacientiem. IZS ģimenes anamnēzē nebija neatkarīgs PSH riska faktors nevienā no abām PSH un IZS apakšgrupām.

 

Autoimūnas aknu slimības konstatētas biežāk PSH un KS pacientu ģimenēs nekā KS kontroles grupas ģimenēs, tomēr skaitļi bija ļoti mazi. PSH un ČK pacientu ģimenēm autoimūnas aknu slimības biežums bija līdzīgs attiecīgajam biežumam ČK ģimenēm.

 

 

Ģeogrāfiskā izplatība

PSH pacientu ģeogrāfiskā izplatība bija vienāda viņu apdzīvotajā reģionā, liecinot par to, ka dzīves vietas videi nav nozīmes PSH attīstīšanās.

 

 

Secinājums

Pētnieki secināja, ka uz plašu iedzīvotāju grupu balstītajā PSH kohortā smēķēšana ir saistīta ar pazeminātu PSH attīstīšanās risku neatkarīgi no smēķēšanas aizsargājošo ietekmi ČK, bet apendektomija nav neatkarīgs PSH riska faktors.

 

 

Šīs raksta nespeciālistu versijas autors ir dr. Valmae Ypinazar (PhD), vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Grifita (Griffith) universitāte, Sautporta, Kvīnslenda, Austrālija.

 

Tulkotāja: Vaiva Puķīte

 

2016. g. jūnijs

 

 

 

Iepriekšminētā raksta oriģinālo versiju angļu valodā pārbaudīja un apstiprināja dr. E.M.G. de Vries un dr. K. Boonstra.

 

 

 

Šī versija pamatojas uz pilnīgo rakstu –

 

 

Risk factors for primary sclerosing cholangitis

 

 

Kirsten Boonstra1*, Elisabeth M. G. de Vries1*, Nan van Geloven 2, Karel J. van Erpecum 3, Marcel Spanier 4, Alexander C. Poen 5, Carin M. van Nieuwkerk 6, Ben J. Witteman 7, Hans A. Tuynman 8, Anton H. Naber 9, Paul J. Kingma 9, Ulrich Beuers 1 and Cyriel Y. Ponsioen 1 on behalf of the Epi PSC PBC Study Group

 

1 Department of Gastroenterology and Hepatology, Academic Medical Center, Amsterdam, the Netherlands; 2 Clinical Research Unit, Academic Medical Center, Amsterdam, the Netherlands; 3 Department of Gastroenterology and Hepatology, University Medical Center Utrecht, Utrecht, the Netherlands; 4 Department of Gastroenterology and Hepatology, Rijnstate Hospital, Arnhem, the Netherlands; 5 Department of Gastroenterology and Hepatology, Isala Clinics, Zwolle, the Netherlands; 6 Department of Gastroenterology and Hepatology, VU Medical Center, Amsterdam, the Netherlands; 7 Department of Gastroenterology and Hepatology, Gelderse Vallei Hospital, Ede, the Netherlands; 8 Department of Gastroenterology and Hepatology, Medical Center Alkmaar, Alkmaar, the Netherlands; 9 Department of Gastroenterology and Hepatology, Tergooiziekenhuizen, Hilversum/Blaricum, the Netherlands

 

*Šie autori sniedza vienādu ieguldījumu raksta izstrādē.

 

 

 

Glosārijs

 

 

Gadījumu kontroles pētījums: pētījums, kurā salīdzina pacientus, kas cieš no slimības vai kam konstatēts konkrēts rezultāts, ar pacientiem, kuriem nav konstatēta ne slimība, ne konkrētais rezultāts, un retrospektīvi atskata, lai salīdzinātu, cik bieži ekspozīcija attiecība uz riska faktoriem parādās katrā grupā, tādējādi nosakot saistību starp riska faktoru un slimību.

(https://himmelfarb.gwu.edu/tutorials/studydesign101/casecontrols.html)

 

Kohorta: tādu pētāmo personu grupa, kuras konkrētā laika periodā piedzīvojušas konkrētu notikumu vai cieš no konkrētas slimības.

 

Genotips: gēnu kombinācija vienā īpašā lokusā vai kādā noteiktā lokusu kombinācijā.

 

Lokusi: ģenētikā lokusi ir tādas īpašu gēnu pozīcijas hromosomā, kas parādās biežāk slimības gadījumos salīdzinājumā ar kontroles grupu.

 

Mediāna: ranžētās rindas vidū esošā vērtība; to vērtību skaits, kas nepārsniedz mediānu, ir vienāds ar to vērtību skaitu, kas pārsniedz mediānu.

 

Patoģenēze: bioloģiskais mehānisms (vai bioloģiskie mehānismi), kas izraisa slimību

 

Fenotips: specifiskas īpašības izpausme, pamatojoties uz ģenētisko un vides ietekmi

 

Uz plašu iedzīvotāju grupu balstīts: parasti lietots, lai aprakstītu pētījumu, kurā iesaistīta definēta “plaša iedzīvotāju grupa”, piemēram, tādu personu grupa, kuri cieš no PSH.

 

Uz šo rakstu neattiecas autortiesību aizsardzība, ja:

 

1. norāda, ka tas ir PSC Patients Europe raksts (PSCPatientsEurope.org), un

2. nosūta saiti vai izdruku PSC Patients Europe.

 

Mēs sakopsim visus datus par raksta izplati un nodosim šīs atsauksmes autoram, kā arī citiem pētniekiem un citām ieinteresētām pusēm. Tas palīdzēs mūsu centieniem nodrošināt to, lai sabiedrībai ir plaši pieejami nespeciālistu versijas.

 

Ja jums ir jautājumi vai piezīmes par šo rakstu, lūdzu, nosūtiet tos uz info@pscpatientseurope.org. Vai jums patika lasīt šo rakstu? Mēs būsim pateicīgi, ja jūs piespiestu “like” uz PSC Patients Europe Facebook lapu, kā arī uz ziņu ar rakstu. Arī, lūdzu, apsveriet ziedot organizācijai PSC Patients Europe. Mēs informēsim autoru par jūsu atsauksmēm un “like” vērtējumiem.